Arī šis pasākums jau ir vakardiena. Jāsaka, ka bijām cerējuši sanākt kopā kuplākā pulkā un arī rudens veltes redzēt mazliet vairāk. Bet tas nekas, pasākums tāpat bija ar patīkamu noskaņu, kā vienmēr ar smaidiem, jokiem un stāstiem par izaudzēto un ziemai sagatavoto.

Jāsaka, diemžēl, Ādažu domes izpilddirektors, savas aizņemtības pēc, nevarēja piedalīties, kā bija solīts. Lai viņam izdodas skrējienā sakārtot mūsu kopējās lietas! Par domes darbu mums pastāstīja un uzdot jautājumus varējām viņa vietniecei Ingai Reķei, saņēmām gan izsmeļošas, gan izvairīgas atbildes, bet tā jau tas ir ierasts visur un visapkārt. Arī viņai laba vēlējumi labas vides veidošanas procesos un projektos Ādažu pilsētā un novadā.

Un tā, kā vienmēr, arī kāda bilde ar nelielu komentāru.

Pasākumu ar savu stāstījumu iesāka Ādažu domes izpilddirektora vietniece Inga Reķe. Esam lietas kursā par notiekošo mūsu pilsētā un novadā. Ir labi uzzināt, noskaidrot, pajautāt un saņemt atbildes.

Tādus rudens labumus nu bijām atnesuši. Paldies visiem, kuri bija pacentušies un atbalstījuši aicinājumu.

Pirmais uz “skatuves” ar savu stāstījumu par sēnēm kāpa Aivars. Labi vārdi tika veltīti viņa top sēnei saulsardzenei. Tā tika izrādīta un palaista apkārt paostīšanai, pataustīšanai. Sēne tiešām laba un cienījama. Jāpiebilst, ka Aivars šīs pašas dienas rītā bija mežā, lai sarūpētu svaigas, tikko grieztas sēnes.

Aivars pats nespēja atrauties no savas top sēnes.

Vienam otram šī sēne izsauca arī platu smaidu, vai tiešām iedarbojās……..?

Nu, lūdzu uzmanīgāk ar to paostīšanu, vēl taču jātiek mājās.

Ingai labs stāstījums par ābolu sulu no sīpoliņiem, arī nogaršojām un novērtējām – bija tiešām laba.

Arī Inārai bija līdzi kas stāstāms, rādāms un nogaršojams.

Ināra tiešām pārsteidza ar šo cienastu – sēņu masas pastēte. Daudzi nebijām par tādu ne dzirdējuši, ne redzējuši, ne garšojuši. Malacis.

Un te mēs redzam “uzklupienu” Birutas marinējumiem. Lieliski – Birutiņ, nes nākošajā reizē atkal.

Daži Birutas marinētos gurķīšus novērtēja bez vārdiem – toties ar mīmiku un žestiem. Lūk, ar tādu pietāti mēs novērtējam un attiecamies pret mūsu biedru kulinārijas meistarstiķiem.

No Birutas mazās burciņas tiek smelts ar lielo karoti. Tas arī ir augstākais novērtējums.

Natālija dalās ar pašas izaudzēto ražu. Tajā grozā tiešām ir dārzeņu dažādība un krāsainība.

Mūsu nākošās tikšanās reizi 18.oktobrī vēlamies padarīt interesantāku. Šo tikšanās reizi esam sadalījuši divās daļās:

Pirmajā daļā par Ādažu novada attīstības gaitu, procesiem, plāniem, plusiem un, iespējams, arī mīnusiem mums piekrita pastāstīt Ādažu pašvaldības izpilddirektors Guntis Porietis ar savu palīdzi. Lūdzam sagatavot jautājumus, kuri ikdienā nodarbina mūsu prātus, bet paši nespējam rast atbildes par to, kas notiek Ādažos un apkārtnē, ieskaitot arī finanšu jomas jautājumus.

Otrajā tikšanās reizes sadaļā mēs paļaujamies uz mūsu senioru aktīvu atbalstu un vēlmi to padarīt interesantāku un radošāku. Tematika šai daļai ir “Rudens veltes mežā, mūsu dārzā un ziemas labumu krājumos”. Ar to mēs domājam visu to interesanto, ar ko daba mūs ir pārsteigusi, proti, interesantas formas mežā vai citur dabā atrastu izaugušu augu, piemēram sēni vai ziedu, ar kādu savdabīgu savā dārzā izaugušu augli vai dārzeni – ķirbi, gurķi, ziedu, jaunu puķu šķirni, burkānu saaugumu un tamlīdzīgi. Varbūt kāda saimniece būtu gatava atnest degustācijai savus virtuves šedevrus, padalīties pieredzē ar pagatavošanas receptēm, saviem virtuves noslēpumiem, ieteikumiem, kā pagatavot un labāk uzglabāt krājumus ziemai, gan marinējumus, gan ievārījumus, lai tie būtu baudāmi visu garo ziemu. Jā, tas attiecas arī uz dažādiem šķidrumiem – kādu vīna darītāja meistara produktu no kādas interesantas izejvielas vai savdabīga tā radīšanas procesa.

Papildināts: Būtu lieliski, ja kāds no senjauniešiem, atbilstoši rudens tematikai, varētu sagatavot stāstījumu par sēnēm – kuras ēdamas, kuras nē, kuras cepjamas, kuras vārāmas, kuras labāk marinēšanai ziemas krājumiem, arī par pagatavošanas receptēm. Būtu labi, ja paņemtu līdz reālus paraugus, tā tomēr uzskatāmāk nekā bildēs.

Aicinām piedalīties arī seniorus, kuri nav mūsu biedrības biedri. Varbūt šāda pasākuma apmeklējums pamudinās arī citus seniorus kļūt aktīvākiem, iesaistoties mūsu rīkotajos pasākumos, nomainot mājās būšanu pret kopā būšanu. Mūsu biedrībā nav vārda “Garlaicība”.

Neslēpsim sveci zem pūra. Tā mēs radīsim prieku gan paši sev dodot, gan citiem ņemot. Dots devējam atdodas.

.

Un tieši tā mūsu biedrības biedri arī aizvadīja un atzīmēja šo viņiem veltīto dienu – ar glāzi vīna, kūku, dziesmām un jautrību. Šoreiz bildēs no senioriem veltītās dienas atzīmēšanas nopietnības nebūs – ja jau svinam, tad svinam. Skatieties, apskaužat – tie esam mēs, Ādažu seniori.

Tā lēnām un klusi gatavojāmies mūsu senioru sagaidīšanai.

Palēnām kur ir, tur rodas. Vietas parterī tiek aizpildītas.

Osvalds sveic mūsu seniorus viņu dienā, iepazīstina ar statistikas rādītājiem attiecībā uz senioriem.

Ar saviem priekšnesumiem mūs priecēja akordeonists Kaspars Gulbis.

Un tagad laiks vakara turpinājumam citās skaņās un mazliet savādākā noskaņā. Aiziet…

Mazliet laikam aizrāvāmies, pašiem jāpasmejas par sevi, vai arī…

Kopā ar Kasparu skan visiem, arī mūsu lēdijām.

Čalojam…čalojam…čalojam.

Čalojam un baudām pēcpusdienu.

Bez komentāriem.

Un arī šeit nav ko piebilst.

Elmārs un Kaspars atrada kopīgi apgūstamu dziesmu .

Ari viss labais kādreiz beidzas, un kā parasti – ar slotu, lāpstiņu un pārējiem sakopšanas darbiem.