Jā, tieši tāds arī bija šis izbrauciens uz kaimiņu zemi Lietuvu ar pieturu Elejā. Tiesa, jāsaka, ka apmeklējamo objektu akcenti mainījās, kaut ko brauciena plānotājs laikam bija salaidis grīstē, bet kopumā jau bija forši. Brauciena iespaidīgākais mērķis bija plānots Pakrojas muiža ar tās vēsturisko un šodienas auru, pavasara ziedu jūru un atjaunoto arhitektūru. Bet…, varbūt man tā tikai likās, apskatei atvēlētais laiks bija pat mazliet par garu. Visi braši jau sēdēja autobusā, lai dotos baudīt pusdienas ar lietuviešu tradicionāliem cepelīniem šķīvī. Arī forša un nepieciešama lieta.
Garšas kārpiņas bija savu saņēmušas, vēderi arī, laidām tālāk uz Šauļiem apskatīt Zelta puisēnu, Dzelzs lapsu un Maģisko labirintu. Lielākā interese tika veltīta labirintam. Jā, bija interesanti no malas pavērot, cik godīgi vai arī haltūrējot, kā nu kuram tas izdevās vai pacietība ļāva, katrs nonāca līdz mērķim un izkļuva no tā. Kaut gan jāsaka – tas nav svarīgi, galvenais, ka kaut kāda pašapmierinātības un arī prieka deva tika gūta.
Tālāk uz Krusta kalnu – lietuviešu reliģiskās ticības, cerību, pielūgsmes un arī spīta vietu. Par šo vietu komentāri, domājams, lieki.
Nu un finālā esam atbraukuši uz brauciena noslēdzošo un, kā tas beigās necerēti izrādījās, efektīvāko apmeklējuma vietu, proti, uz šitaki sēņu audzētavu. Interesants saimnieka Jāņa stāstījums par sēņu audzētavas izaugsmi, klupšanas akmeņiem, sēņu nozīmīgumu veseības lauciņā un audzēšanas procesa īpatnībām. Nu, un te jau arī sākās! Šitaki sēņu degustācija svaigā veidā, šitaki uzlējuma veidā, šitaki zupā, šitaki maizē un šitaki sviestā. Un intrigai saimnieka stāstījums par pokemoniem un rozā redzējumu uz apkārtni pēc sēņu degustācijas.
Mēģināju limitēt bilžu skaitu, bet, nu, lai jau. Zemāk īsumā brauciena vizuālais atstāsts, gan jau katram ir kādas bildes arī savā telefonā.
Brīdinājums tiem, kuriem ir vāja humora uztvere – galerijā var būt arī bildes, uztveramas ar smaidu un zināmu humora devu.
Autors: Valdis
