Lai ir daiļa Jāņa sēta,
Kupla saime, bagāts galds,
Lai ir laime, lai ir prieks,
Siera klucis, alus salds.

Lūk, arī gada vidus svētkus, proti, Jāņu dienu, mūsu biedrībā esam ielīgojuši. Un bija jauki. Dienas sākums gan neko labu nesolīja, debesis virs Senioru laukuma bija sadrūmušas, sīki smidzināja lietutiņš, bet bez tā Jāņu dienā nu nekādi. Darbojāmies, cēlām nojumes, greznojām laukumu un klājām svētku galdu. Un bāc, laika apstākļu pavēlnieks apžēlojās, uz pasākuma sākumu laiks noskaidrojās un diena bija lieliska.

Nu tad tā! Kā mums svinējās, kā ierasts, apskatāms bildēs zemāk. Un ar dažiem nelieliem komentāriem.

Šādi gatavojām laukumu Jāņu dienas ielīgošanai – kāds cirpa, kāds skaldīja, kāds greznoja, kāds slēja teltis, kāds klāja galdus.

Pasākumu atklāja Inese – parībināja bungas un pieteica mūsu Gaujmalas lakstīgalas ar pasākuma atklāšanas dziesmu, kas skanēja nu ļooooti labi.

Un tad skatuves dēļus rībināja mūsu enerģiskās līnijdejotājas no Varavīksnes, ak vai, tādos jaunatnīgos bruncīšos, Jānu dienai atbilstošos. Malacītes.

Līnijdejotājas bija padomājušas arī par skatītāju iesaisti, tika izvēlēta labākā dejotāja no to vidus. Gods un slava Ārijai.

Un atkal jau mūsu skanīgais un brašais vīru kvartets Gunāra Freidenfelda vadībā!

Kad koncerta sadaļa izskanējusi, laiks pievērsties Jāņu tradīcijām, iekurt Jāņu ugunskuru un ar svēto Jāņu ūdeni iesvētīt Jāņu tēvu Jāni Aivaru un tad arī citus svinētājus.

Zemāk bildes, kurās katrs var mēģināt atrast sevi, ejot rotaļā ap ugunskuru, cienājoties ar alu un sieru, savstarpēji parunājoties un pavadot pēcpusdienu labā noskaņojumā.

Līdz nākamajiem svētkiem, mūsu foršie seniori!

Cik nepielūdzams gan ir laiks. Drīz jau atkal Jāņu diena. Visu garo ziemu gaidījām siltāku laiku, zaļu zālīti, ziedošu pavasari, garāku dienu un daudz ko citu. Bet, ak vai, vēl pāris nedēļas un dienas atkal paliks īsākas, jo klāt vasaras saulgriežu laiks, ar kuru saistās tik daudzi seni mūsu senču ticējumi.

Aicinām Jāņu dienu sagaidīt visiem kopā 18.jūnijā plkst 13:00 Senioru laukumiņā Gaujas ielā 16. Līdz noteikti jāņem labs garastāvoklis Jāņu dienas noskaņas radīšanai. Par koncerta sadaļu parūpēsies mums jau labi zināmie Ādažu kolektīvi. Gaidīsim, būs labi.

Viena diena Madonā!

Ādažu seniori nav laiski, gurdeni vai darboties pasīvi. Arī biedrības vadība neļaus tādiem kļūt, tāpēc daram zināmu aprīļa un maija aktivitāšu kalendāru:

16.aprīlis plkst 13:00 – ikmēneša biedrības biedru kopsapulce Gaujas ielā 16, Ādaži.

21.aprīlis plkst. 14:00 – svinam Lieldienas. Kā ierasts, šo dienu atzīmējam otrās Lieldienās. Tikšanās vietu mainīt nedrīkst – Gaujas iela 16. Plānots mākslinieku priekšnesums, varēsim palielīties viens otram ar savu meistarību olu krāsošanā, u.c. izdarības, ja vien paši pratīsim šo pasākumu paradīt interesantu. Tiekamies un priecājamies.

26.aprīlis plkst. 11:00 – Lielā ikgadējā talkas diena, Tiekamies mūsu Senioru laukumā līdzi ņemot darba cimdus, pastrādāt vēlmi un arī darba rīkus. Sakopsim savu laukumu, lai tas priecē mūs, lai vasarā varam atnākt vienkārši pasēdēt, padomāt un pabūt ārpus mājas svaigā gaisā. Lai mūsu Senioru laukums ar katru gadu top jaukāks, baudāmāks un sajūtamāks kā mūsējais.

14.maijs plkst. 07:30 – Aivara organizētā ekskursija uz Madonu un tās apkārtni. Plānotie apskates objekti:

• Cesvaines pils.
• Cesvaines alus darītavas apmeklējums.
• Lazdonas piensaimnieks ražotnes apmeklējums.
• Jāņa Seiksts keramikas darbnīcas apmeklējums Madonā.

Pieļaujam, ka apmeklējamo objektu saraksts var tikt nedaudz mainīts, jo ekskursija ir plānošanas stadijā.

21.maijs plkst 13:00 – ikmēneša biedrības biedru kopsapulce Gaujas ielā 16, Ādaži.

Lūdzam sekot līdzi informācijai mājas lapā, pieļaujam šo ziņu satura gan papildinājumu, gan arī izmaiņas. Šobrīd divu tuvāko mēnešu pasākumu plāns izskatās šādi.

Un nedaudz par talkas dienu…

Paldies tiem, kuri ieradās, mūsu laukums ir sakopts un gatavs šī gada pasākumiem. Salabota arī sabojātā pērgale. Lielākie pasākumi vēļ tikai priekšā, vasara tāpat. Būs forši, vai ne? Citādāk nemaz nevar būt.

Ā, re če nu, pirmā šī gada balle jau noballēta.

Jā, un tā bija Lieldienu balle, kuru, kā ierasts, atzīmējām otrajās Lieldienās. Bija līdz atnestās krāsotās olas, bija skaistākās Lieldienu olas konkurss, kurā uzvarēja Aivars, bija koncerts, kurā mūs atkal jau priecēja mūsu dziedošo vīru kvartets Gunāra Freidenfelda vadībā, dejoja mūsu līnijdejotājas, dziedāja mūsu lakstīgalas un priecēja viesmākslinieki no Saldus – senioru akardeonu ansamblis “Akords”. Visiem paldies par radīto prieku, organizatoriem par pasākuma organizēšanu, Inesei par pasākuma vadīšanu un visiem pārējiem par dalību un atsaucību. Kā mēs katrs pasākumā izskatījāmies un kā visi kopā, to varat apskatīt zemāk pievienotajās bildēs.

Bet vispirms daži interesanti fakti par Lieldienām, kas atrasti interneta dzīlēs:

• Lieldienas ir senākie kristiešu svētki.
• Lieldienās tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās.
• Tradicionāli Lieldienu olas krāsoja sarkanā krāsā. Sarkanā krāsa simbolizē Kristus asinis.
• Lieldienu svarīgākais atribūts – Lieldienu ola – kristietībā simbolizē augšāmcelšanos. Tomēr jau senie ēģiptieši, persieši un romieši izmantoja olas savos pavasara svētkos un tiem tā simbolizēja auglību un jaunas dzīvības rašanos.
• Lielbritānijā pirmā šokolādes ola tika izgatavota 1873. gadā.
• Katru gadu visā pasaulē, dažādiem Lieldienu pirkumiem kopā tiek tērēti 40 miljardi dolāru.
• ASV Lieldienās tiek nosūtīti aptuveni 57 miljonu apsveikumu kartiņu.
• Ēdot šokolādes zaķi, 76% cilvēku vispirms apēd tā ausis.
• Lielākā olu meklēšana notika 2007. gada 1. aprīlī ASV, Floridā. 9753 bērni meklēja 501000 Lieldienu olu.
• Ziemeļamerikas populārākais Lieldienu saldums ir ”Marshmallow Peeps”  Par godu Lieldienām tas ir veidots olu un cālīšu formā. ASV Lieldienās tiek pārdoti 700 miljoni šo saldumu. Šos saldumus ražo arī citiem svētkiem, tad, protams, to forma atšķiras.
• Amerikāņi dažādām Lieldienu dāvanām un dekoriem kopā iztērē 14,7 miljardus dolāru.
• ASV gadā izgatavo 90 miljonus šokolādes zaķu.
• Pašas slavenākās Lieldienu olas nav ēdamas, tās ir izgatavotas no dārgmetāliem un dārgakmeņiem. Šīs olas sauc par Faberžē olām, un tās 1885. gadā, speciāli priekš Krievijas cara izgatavoja Karls faberžē Šīs protams ir arī vienas no dārgākajām Lieldienu olām uz pasaules.
• Pasaules lielākā šokolādes ola, tika izveidota 2011. gadā,  Itālijā. Tās augstums bija 10,39 metri, tās apkārtmērs bija 19,6 metri, bet svars 7200 kilogramu.
• Ukrainas tradicionālo olu dekorēšanas mākslu sauc par Pisanka.

Saņēmāmies un braucām apskatīt Ādažu pievārti jeb priekšpilsētu, ko sauc par Rīgu, varētu teikt, ka Pieādažus. Tā taču skan labāk, vai ne? Interesanti, kuram ienākusi doma sagrozīt faktus – it kā Ādaži atrastos Pierīgā! Nu nē, ir otrādāk.

Ko redzējām, kā mums patika un ko spējām vienas dienas vizītē apskatīt, par to bildēs ar dažiem komentāriem no X personas puses.

Esam klāt, sākam ar Rīgas pils apskati.

Pirmās emocijas no pirmajiem iepaidiem. Kas gan būs tālāk?

Nu kurš gan ies pilī nesapucējies, sevi spogulī neapskatījis?!

Kurā gadsimtā domās jau ir Asja, vēl nepabijusi pagrabos un stāstos?

Šī bilde runā pati par sevi, tā turēt visu dienu, Liāna!

Interesanti, ar kādu metodi tiek mazināts Ainas satraukums?

Pēdējā instrukcija, kā pilī pareizi uzvesties, jo, ko var zināt, mums taču Ādažos nav pils, vismaz šāda. Mūsu pils ir dome ar princesi Karīnu.

Vēture slēpjas apakšējā kultūras slānī, tur tad arī sākas pils vēsture.

Šādi izskatās optimists.

Nākošā apmeklējuma vieta mums bija Mākslas muzejs. Pirmais gandarījums jau par to vien, ka šādu rindu varam apiet ar smaidiņu – garām rindai, pa durvīm iekšā, uzlīmi uz rokas un baudām mākslu. To lieliski bija noorganizējis Ādažu Senioru partijas Kultūras ministrs Aivars. Kā vienmēr uzdevumu augstumos un mūsu pateicības cienīgs.

Protams, patīkami bija redzēt savām acīm, kā tad reāli, nevis TV ekrānā, izskatās Zelta globuss un Oskara balva, kuras nopelnījuši mūsu animāciju meistari ar filmu Straume.

Andrejs ir prātīgs kungs, tāpat vien pa zālēm neskries, vispirms apgūs info dēli, izstudēs tā saturu un tad gan droši varat vērsties pie viņa kā pie muzeja pārzinātāja.

Ar šīs Jana Rozentāla gleznas reprodukciju jau tikām iepazīstināti, apmeklējot Saldu, nu šo gleznu bija iespēja redzēt oriģinālā.

Mākslai liels spēks, izraisa katram savas emocijas, svarīgi, ka tādas ir.

Kas tad nu par smaidiņu mūsu brašuļiem? Pat grūti noteikt – patīk viņiem šis darbs vai nē, vai tur kāda rozīnīte trūkst vai par daudz.

Šiem plakātiem laikam jau komentāri lieki, varam tikai rūgti pasmaidīt.

Pirmās paguruma pazīmes, tas gan ir arī saprotams, šodien puse dienas jau nostaigāta, arī otra puse dienas būs tāda pati. Turamies, senjaunieši.

Nākamais objekts laikam nav jāpiesaka, ja arī iekšpusē daudzi neesam pabijuši, tad zināt gan zinām. Jā – Melngalvju nams.

Melngalvju namā mūs iemācīja kalt naudu. Ierīce vienkārša. Varbūt tagad varam paši noteikt katrs pats savas pensijas apmēru? Vajag tik kalt.

Šturmējam pēdējo šodienas apmeklējuma objektu – motormuzeju.

Aivars mūs padziļināti iepazīstina ar Rīgas motormuzeja vēsturi un ar, nu jau bijušā, tā direktora Aivara Aksenoka CV.

Tā mēs atstājam Rīgas motormuzeja ēku, kāpjam autobusā un braucam mājās. Diena Pieādažu pilsētā Rīgā bija izzinoša, laiks nebija pavadīts velti un tajā pašā laikā arī nedaudz fiziski nogurdinoša. Bet bija to vērts!

Līdz nākošam kopbraucienam!