Noslēdzām ekskursiju sezonu ar braucienu uz Gulbenes novadu, lai kaut mazliet iepazītos ar to, ko tur dara , rada un redzēt arī kādu arhitektūras pērli. Sākām ar Ķelmēnu maizes ceptuvi un viņu saimniecību. Visi esam redzējuši Ķelmēnu maizes klaipiņus veikalu plauktos, bet redzēt ražotni, uzklausīt stāstījumu par maizītes tapšanu un ceļu līdz mūsu galdam, paceļ tās vērtības latiņu augstāk.
Otrā pietura vienas jaunas un uzņēmīgas meitenes ražotne Zaļā vaļā augļu un dārzeņu pārstrādē ar liofilizācijas metodi. Daudziem tas bija kas jauns un līdz šim nebaudīts. Var tikai apbrīnot, ko ar gribasspēku un spītu var panākt viena jauna meitene laukos. Lai viņai veicas!
Pēc pusdienām devāmies uz tās puses arhitektūras pērli Stāmerienas pili. Atkal stāstījums par pils vēsturi, iepazītas telpas un tā brīža izstāde pilī. Arī šeit darbojas aktīvi ļaudis, un arī darba te vēl daudz.
Un tad ripojām uz pēdējo apmeklējuma vietu – siera ražotni Pakalnieši. Vēl viena sakopta vieta ar siera ražotni, ieskats tās attīstībā, produkcijas degustāciju un katram pa kādam iegādātam siera gabalam somā gan mājiniekiem, gan pašu galdam.
Mazliet gan uzdeva laika apstākļi, bet labākiem mums nepietika finansējuma, Varējām atļauties lietu un mazliet vēja, bet kas mums – Ādažu klaidoņiem no pagājušā gadsimta! Skatamies bildes un atceramies, kā mums gāja.
Autors: Valdis
