Un tieši tā mūsu biedrības biedri arī aizvadīja un atzīmēja šo viņiem veltīto dienu – ar glāzi vīna, kūku, dziesmām un jautrību. Šoreiz bildēs no senioriem veltītās dienas atzīmēšanas nopietnības nebūs – ja jau svinam, tad svinam. Skatieties, apskaužat – tie esam mēs, Ādažu seniori.

Tā lēnām un klusi gatavojāmies mūsu senioru sagaidīšanai.

Palēnām kur ir, tur rodas. Vietas parterī tiek aizpildītas.

Osvalds sveic mūsu seniorus viņu dienā, iepazīstina ar statistikas rādītājiem attiecībā uz senioriem.

Ar saviem priekšnesumiem mūs priecēja akordeonists Kaspars Gulbis.

Un tagad laiks vakara turpinājumam citās skaņās un mazliet savādākā noskaņā. Aiziet…

Mazliet laikam aizrāvāmies, pašiem jāpasmejas par sevi, vai arī…

Kopā ar Kasparu skan visiem, arī mūsu lēdijām.

Čalojam…čalojam…čalojam.

Čalojam un baudām pēcpusdienu.

Bez komentāriem.

Un arī šeit nav ko piebilst.

Elmārs un Kaspars atrada kopīgi apgūstamu dziesmu .

Ari viss labais kādreiz beidzas, un kā parasti – ar slotu, lāpstiņu un pārējiem sakopšanas darbiem.