Un tieši tā mūsu biedrības biedri arī aizvadīja un atzīmēja šo viņiem veltīto dienu – ar glāzi vīna, kūku, dziesmām un jautrību. Šoreiz bildēs no senioriem veltītās dienas atzīmēšanas nopietnības nebūs – ja jau svinam, tad svinam. Skatieties, apskaužat – tie esam mēs, Ādažu seniori.

Tā lēnām un klusi gatavojāmies mūsu senioru sagaidīšanai.

Palēnām kur ir, tur rodas. Vietas parterī tiek aizpildītas.

Osvalds sveic mūsu seniorus viņu dienā, iepazīstina ar statistikas rādītājiem attiecībā uz senioriem.

Ar saviem priekšnesumiem mūs priecēja akordeonists Kaspars Gulbis.

Un tagad laiks vakara turpinājumam citās skaņās un mazliet savādākā noskaņā. Aiziet…

Kaspars iekustina mūsu dižbalsis. Skan labi.

Mazliet laikam aizrāvāmies, pašiem jāpasmejas par sevi, vai arī…

Un par šo bildi pasmaidīsim mēs.

Kopā ar Kasparu skan visiem, arī mūsu lēdijām.

Čalojam…čalojam…čalojam.

Čalojam un baudām pēcpusdienu.

Ir tik labi, ir tik labi, kad mēs šūpojamies visi…

Bez komentāriem.

Un arī šeit nav ko piebilst.

Elmārs un Kaspars atrada kopīgi apgūstamu dziesmu .

It kā jau būtu bez komentāriem, bet pateikšu priekšā – šis ir paraugdemonstrējums. Tik šerpi jau tomēr nebija.

Ari viss labais kādreiz beidzas, un kā parasti – ar slotu, lāpstiņu un pārējiem sakopšanas darbiem.