“DĒKA” Spānijā, Kaleljā.
Braucienu uz Spānijas pilsētu Kalelju (Calella) senioru deju kolektīvs “DĒKA” sāka plānot jau 2018. g. rudenī, kad kolektīva pārstāve Lolita Šmate sagādāja ielūgumu uz šajā pilsētā notiekošo festivālu “Oktoberfest”.Šis festivāls notika jau 32.reizi un organizātori par dalību tajā piedāvāja viesnīcu pie pašas Vidusjūras ar trīsreizēju ēdināšanu par ļoti pieņemamu cenu, kurai piekritām visi. Nokļūšanai līdz festivālam izvēlējāmies aviatransportu, jo nospriedām, ka braukšana ar autobusu, lai varētu pa ceļam apskatīt citas valstis, būtu par ilgu, dārgu un nogurdinošu.Tiešais reiss līdz Barselonai un transfers līdz Kaleljai aizņēma nepilnas 5 stundas, bet tiem, kas ekonomisku apsvērumu dēļ lidoja ar pārsēšanos Kijevā un ar vietējo vilcienu brauca līdz Kaleljai – gandrīz 2x ilgāk.
Tā 27.septembrī mēs visi 16 SDK “DĒKA” dejotāji ar vadītāju Lieni Gailāni priekšgalā un 8 pavadītāji laimīgi nokļuvām skaistajā Katalonijas pilsētā Kaleljā Vidusjūras Kosta Brava piekrastē un draudzīgi apmetāmies kādus 100 soļus no jūras, viesnīcā “Mont-Rosa”.
28.septembrī sākās “Oktoberfest” ar gājienu pa Kaleljas ielām. Tas bija krāšņs un jautrs pasākums ar skaistiem tērpiem un priecīgiem dalībniekiem. Tas bija arī skaļš pasākums, jo tur bija daudz pūtēju orķestru. Lai tie viens otram netraucētu, tad gājienu nācās pat pastiept garumā. Vietējie iedzīvotāji un tūristi no trotuāriem, balkoniem un logiem sirsnīgi sveica mūs visa gājiena laikā. Vairāki sveicieni bija arī latviešu valodā. Tās pašas dienas vakarā 2000 kv.m lielajā, šim pasākumam celtajā teltī notika pirmā tikšanās un iepazīstināšana ar visiem kolektīviem no Austrijas,Beļģijas, Dānijas, Latvijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Šveices, Ungārijas, Vācijas un Zviedrijas. No Latvijas piedalījās arī VPDK “VIJA”, ar kuru mums bija veidota kopīga koncertprogramma.Tajā pat vakarā nogaršojām vietējo alu, ko dalībniekiem uzsauca organizatori un iemācījāmies kopīgā tosta dziesmu “Prozit”, kuru dziedājām līdzi vācu valodā diezgan bieži katru vakaru. Tās vārdi latviešu valodā varētu būt:
Lai prozit, lai prozit, lai prozit skan. Pēc prozit, pēc prozit labi tev un man.
29. septembrī devāmies izbraucienā ar kuģi gar Kosta Brava piekrasti līdz Tossa de Mar, kur apmeklējām viduslaiku nocietināto pilsētas kvartālu Vila Vella. Pilsēta kļuva par tūristu iecienītu vietu pēc tam, kad te kādu laiku bija uzturējies Frenks Sinatra ar savu otro sievu, ievērojamo amerikāņu kinoaktrisi Evu Gārdneri. Brauciena laikā kuģis piestāja pludmalēs,vienkārši ieurbjoties ar priekšgalu krasta irdenajās smiltīs. Visā maršrutā vērojām skaistās kalnainās un klinšainās krastmalas ainavas ar daudziem viduslaiku nocietinājumiem. Atpakaļceļš bija nedaudz ekstrēms, jo pūta stiprs pretvējš un bija lieli viļņi, kuri apšļakstīja pat augšējā klājā sēdošos.
30. septembrī piedalījāmies kārtējā ikvakara lielkoncertā uz festivāla skatuves. Mēs kopā ar VPDK “VIJA” atklājām koncertu ar 30 minūšu garu programmu, kurā SDK “DĒKA” bija atļauts dejot 5 dejas. Pēc tam uzstājās arī folkdeju grupas no Austrijas, Vācijas un Šveices ar t.s. “eiropas dejām” ļoti krāšņos tērpos, dūdu, stabuļu vai akordeona pavadījumā. Koncertu turpināja daudzi lielskaitlīgi pūtēju orķestri un tas turpinājās līdz vēlai naktij. Skatītāji, t.sk. arī mēs, baudīja alu, dejoja, dziedāja, staigāja – kā zaļumballē. Mājup devāmies dziedādami.
1. oktobrī lielākā mūsu grupas daļa devās ekskursijā ar autobusu uz Empuriabravu un Figeresu ( Figuere), bet pārējie izmantoja sabiedrisko transportu, lai dotos uz Barselonu un mēģinātu iekļūt Svētās Ģimenes baznīcā (Sagrada Familia) vai Žironu, lai pastaigātos pa romiešu celtā La Forca Vella cietokšņa Nocietinājumu sienas bulvāri..
Empuriabrava ir viena no visskaistākajām vietām ne tikai Kosta Brava piekrastē, bet pat visas Spānijas teritorijā. Tā ir slavena ar savu kanālu sistēmu. Te pie savrupmājas galvenās ieejas ir iespējams piebraukt ar auto, bet no sētas puses stāv noenkurota personīgā jahta vai motorlaiva. Tieši attīstītās kanālu sistēmas dēļ šo pilsētu dažreiz sauc par Katalonijas Venēciju. 40 gadus atpakaļ te bija tikai purvains jūras krasts, bet tad to sāka apgūt vācieši zemās zemes cenas vilināti.
Figeresa ir ievērojamā spāņu gleznotāja, režisora un tēlnieka Salvadora Dalī dzimtā pilsēta. Te, kādreizējā teātra ēkā ir ierīkots Dalī teātra muzejs, kur mēs apskatījām viņa darbus. Šīs ēkas pagrabstāvā arī ir apglabāts pats Dalī.
2. oktobrī piedalījāmies dienas koncertā, šoreiz – baznīcas laukumā uz nelielas atklātas skatuves saules karstajos un žilbinošajos staros. Koncerta vieta bija iekārtota un aprīkota diezgan primitīvi, bet lielā krēslu kaudze, kas bija novietota laukuma malā, lai katrs varētu dabūt savu sēžamo, koncerta gaitā izsīka. Arī garāmgājēji piestāja. Mēs saņēmām skaļus aplausus, bijām gandarīti un turpinājām skatīties koncertu, kura laikā daudzi nāca klāt, pateicās mums un interesējās, no kurienes mēs. Tad pat iepazinām tur populāro kokteili “Sangrija”, ko intensīvi tirgoja apkārtējās kafejnīcas.Tas karsēja mūsu prātus, bet arī vienlaicīgi vēsināja miesu ar tajā bagātīgi esošajiem ledus gabaliņiem. Vakaru pavadījām festivāla centrālajā teltī, kur turpinājās festivāla koncerti, izklaide un izdarības.
3. oktobrī devāmies uz Katalonijas galveno svētvietu Montserratu, kas atrodas augstu unikālajā Montserrata kalnā. Kalna virsotnes izskatās kā ūdens nopulētas un vēju nogludinātas.un to apskatei vien ir vērts doties uz turieni. Daži no mums izmantoja furunkulieri un uzbrauca augstāk kalnā, kur pavērās vēl brīnišķīgāki skati, bet ierobežotā laika dēļ nevarēja apstaigāt tur esošos cilvēku un dabas veidojumus. Pārējie visu atvēlēto laiku veltīja senā klostera, muzeja, virtuālās ekskursijas zāles un, sevišķi, katedrāles apmeklējumam,lai paklanītos un pieskartos Montserratas Dievmātes statujai, kurai piemītot brīnumdarošas spējas. Ticot tam, te ierodas tūkstošiem svētceļnieku no visas pasaules, lai atbrīvotos no savām kaitēm un nelaimēm. Statuja atrodas katedrāles augšējā daļā un katru dienu Dievmātei tiek veltīts dievkalpojums, kura laikā plkst. 13.00 atskan Marijas diesma ,,Virolai”, ko dzied slavenais Montserratas zēnu koris, viens no vecākajiem zēnu koriem Eiropā. Lai gan ar grūtībām, tomēr tikām iekšā un mums izdevās to noklausīties.
4. oktobra pēcpusdienā devāmies ekskursijā uz fantastisko Barselonu. Vispirms apmeklējām La Ramblu – galveno gājēju ielu ar neskaitāmiem suvenīru veikaliņiem, kafejnīcām, tusētāju pūļiem, dzīvām statujām, tirgu.
Protams, ka vairāk laika veltījām slavenā spāņu kataloniešu arhitekta Antonio Gaudi arhitektūras pieminekļu apbrīnošanai. Mēs apmeklējām īpatnējo Gueljas parku un vēl arvien nepabeigto Sagrada Familia katedrāli, kuras celtniecība sākta Gaudi vadībā 1882.gadā un to plānots pabeigt 2026.gadā, tieši simts gadus pēc viņa nāves. Vakarā, kad satumsa, apmeklējām muzikālo strūklaku izrādi. Tas bija kā neticams sapnis, kad lielai ūdens masai šļācoties, tā iekrāsojas visās varavīksnes krāsās un mūzikas pavadībā dejo, veidojot dažādas kompozīcijas.
5.oktobrī atgriezāmies Latvijā , kur koki jau krāsojās rudens krāsās un bija jūtama rudens elpa. Lai gan programma bija piesātināta ar koncertiem, ekskursijām un ikvakara piedalīšanos festivāla pasākumos, tomēr mēs pa pilnam izbaudījām saulaino laiku, Vidusjūras dzidro, silto ūdeni, tīro rupjgraudaino smilšu pludmali un patīkamo kopā būšanu. Bijām tiešām labi atpūtušies, lai ķertos klāt jauniem izaicinājumiem. Esam nolēmuši, ka nākošajā gadā atkal piedalīsimies Kaleljas festivālā “Oktoberfest”.
SDK “DĒKA”