Lieldienas Latvijā svin kā pavasara saulgriežu svētkus, kas apvieno kristīgās tradīcijas ar tautas paražām — olu krāsošanu sīpolu mizās, šūpošanos, olu kaujām un ripināšanu, lai nodrošinātu auglību un veselību. Svētku svinēšana ietver arī dabas atmošanās svinēšanu, jautras izdarības, ciemošanos un arī Lieldienu zaķa apciemošana.

Aicinām visus Ādažu novada seniorus uz Lieldienas pasākumu 06.aprīlī plkst. 14:00 Gaujas ielā 16. Mūs priecēs kapela “Brička”, folkloras kopa “Saule” un mums jau zināmie mūsu novada pašdarbnieki.

Varat ņemt līdz katrs savu meistardarbu – krāsotu olu, tā būs iespēja palielīties, salīdzināt un pārbaudīt tās stiprumu olu kaujās ar citiem.

Būsiet gaidīti!

Autors: Valdis

Tā patiešām bija jauka diena!

Lielās dienas pasākums nu jau aizvadīts un tas atstājis patiesi patīkamu iespaidu un sajūtas, arī iekšēju gandarījumu par to, ka sevi pārvarot un izraujot no ērtā dīvāna un mājas, pabijām šajā kopējā Lieldienu svinēšanas pasākumā. Paldies visiem, kuri ieradās, saprotam arī tos, kuri vēlējās, bet nebija iespējams. Paldies organizatoriem, mūsu un viesu pašdarbniekiem. Un tagad mazs atstāsts un arī bildes.

Jau labu laiku iepriekš mūsu organizatori domāja, sprieda, lēma un vienojās ar kultūras nesējiem, kā šī diena varētu izskatīties, lai tā būtu patīkama un mazliet “aizķertos” katra mūsu “atmiņas blokā”. Savukārt, dienu iepriekš mūsu aktīvisti parūpējas par zāles iekārtošanu un dekorēšanu.

Laikam jau par pasākuma sākumu jāuzskata viesu sagaidīšana ar rupjmaizi un medu. Tas gan nav pieņemtais “ierašanās vai sagaidīšanas dzēriens (welcome drink)”, bet uzskatīsim to par mājienu un vēlējumu, ka diena būs forša kā “medus maize”.

Lieldienu pasākumu atklāja un vadīja Inese, nu kurš gan cits to vēl varētu uzņemties, vai ne? Pačukstēšu, ka viņa bija pasākuma gan scenārija, gan režijas autore, un pati to arī labi novadīja. Malacīte!

Vispirms mums sevi atrādīja un ar savām balsīm priecēja “Gaujmalas lakstīgalas”. Brašas un skanīgas meičas! Pēc viņām, ak, tavu pārsteigumu, atkal brašas meičas – “Varavīksnes” līnijdejotājas košos kostīmos, īsos bruncīšos, baltos zābaciņos un ar platu smaidu sejās.

Beidzot kārta arī daudzu mūsu līdz paņemtām, ar lielu izdomu, izkrāsotām Lieldienu olām. Un kas gan varēja pārzināt visas darbības un ēverģēlības ar Lieldienu olām, ja ne Lieldienu zaķis! Starp tām sameklējām gan skaistāk izkrāsoto olu, gan sacentāmies olu meklēšanā, gan olu kaujās, noskaidrojot stiprāko olu, gan arī olu ripināšanā, šajā disciplīnā laikam noskaidro sportiskāko olu vai arī ātrāko, gluži kā olu olimpiskās spēlēs. Varbūt kāds var pateikt priekšā, ko noskaidro ripināšanā?

Visas šīs izdarības aizņēma samērā labu laika sprīdi, līdz beidzot pie vārda un spēlēšanas tika viesmākslinieki kapela “Brička” un folkloras kopa “Saule”. Kas bija forši, tas bija forši! Laba muzika, labs stāstījums un vēstures stunda par slavenajām Augusta Ieviņa ermoņikām, sarūpētas rotaļas un lieliski “iekustināta” publika, tas ir mēs.

Jāatvainojas par tik garu lieldienu pasākuma atstāstu, bet kaut kā netīšām sanāca, laikam jau aizvadītās dienas iespaidā.

Autors: Valdis